svētdiena, 2013. gada 7. aprīlis

Atceroties studijas

Šodien ieviešot kārtību savos papīros, kurus esmu gluži kā pele savilkusi uz savu midzeni, uzgāju studiju laika pierakstus kultūras vēsturē. Kultūras vēsturi pasniedza Guntars Zaķis un jau tolaik biju sajūsmā par viņa lekcijām. Tad nu pārlasot pierakstus, nodomāju, ka pārmaiņas pēc bez mūzikas un ikdienišķām pārdomām varētu šeit nopublicēt dažas frāzes no pierakstiem. Frāzes, kas iespējams liks padomāt. Un kas zin, varbūt izdomāsies Lielā Doma! :) Tā, piemēram:

  • Sakārtota cilvēka dzīve ir "beigta" cilvēka dzīve.
  • Domas ir tikpat reālas kā fiziskā pasaule.
  • Vai mēs pērkam kādu lietu tāpēc, ka mums tā ir vajadzīga, vai tāpēc, lai piederētu tai sabiedrības daļai, kurai tā ir?
  • Kādēļ vērtības, kuras tiešām ir vērtības, mūsos rada banalitāti, neuzticību?
  • Vai Tev ir spēks ĻAUT uzbrukt un uzvarēt?
  • Vērtības mūsos ir apgriezušās - joks kļuvis par patiesu vērtību, bet patiesas vērtības (mīlestība, draudzība) par joku.
  • Vai es varu noformulēt savu mērķi? Pirms Tu neesi noformulējis savu mērķi, attīstība nenotiek. Ja nav konkrēta mērķa - gudrāks nekļūsti, mainās tikai zināšanu daudzums.
  • Mums nav vajadzīga atbilde, mums ir vajadzīgs process, kas ved uz atbildi.
  • Kāpēc mēs svinam dzimšanas un nāves dienas, nevis dzīvi?
  • Gudrība dod augļus, bet zināšanas ir neauglīgas.
  • Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kas māk darīt nevajadzīgus darbus.
ADAM (Ādams):

Anatole - Austrumi
Dysis - Dienvidi
Arktus - Ziemeļi
Mesembia - Rietumi

Varētu vēl rakstīt un rakstīt. Par vides iespaidu uz cilvēku (tuksnesis, līdzenums, kalni, ūdens), par krāsu iedarbību, pat par horoskopiem, bet pagaidām pietiks. Kā saka - laba daudz nevajag. :)
Un starp citu, ja nu kādam mājās ir atrodama Guntara Zaķa un Jura Zaķa grāmata "Cilvēka dzīve latviski", tad es ļoti priecātos, ja jūs man to iedotu palasīt. Līdz šim gan vienīgā vieta, kur es šo grāmatu esmu redzējusi, ir pasniedzēja rokas. Tālajos studiju gados. :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru