John Legend

Save Room

Vienkārši - Get Lucky

Get Lucky :) Get Lucky :) Get Lucky :)

:)

Neuztraucieties, es nekur neesmu pazudusi :) Kā jums šis krokodīlītis? Man ļoti, ļoti :)

Atceroties studijas

Šodien ieviešot kārtību savos papīros, kurus esmu gluži kā pele savilkusi uz savu midzeni, uzgāju studiju laika pierakstus kultūras vēsturē. Kultūras vēsturi pasniedza Guntars Zaķis un jau tolaik biju sajūsmā par viņa lekcijām. Tad nu pārlasot pierakstus, nodomāju, ka pārmaiņas pēc bez mūzikas un ikdienišķām pārdomām varētu šeit nopublicēt dažas frāzes no pierakstiem. Frāzes, kas iespējams liks padomāt. Un kas zin, varbūt izdomāsies Lielā Doma! :) Tā, piemēram:

• Sakārtota cilvēka dzīve ir "beigta" cilvēka dzīve.
• Domas ir tikpat reālas kā fiziskā pasaule.
• Vai mēs pērkam kādu lietu tāpēc, ka mums tā ir vajadzīga, vai tāpēc, lai piederētu tai sabiedrības daļai, kurai tā ir?
• Kādēļ vērtības, kuras tiešām ir vērtības, mūsos rada banalitāti, neuzticību?
• Vai Tev ir spēks ĻAUT uzbrukt un uzvarēt?
• Vērtības mūsos ir apgriezušās - joks kļuvis par patiesu vērtību, bet patiesas vērtības (mīlestība, draudzība) par joku.
• Vai es varu noformulēt savu mērķi? Pirms Tu neesi noformulējis savu mērķi, attīstība nenotiek. Ja nav konkrēta mērķa - gudrāks nekļūsti, mainās tikai zināšanu daudzums.
• Mums nav vajadzīga atbilde, mums ir vajadzīgs process, kas ved uz atbildi.
• Kāpēc mēs svinam dzimšanas un nāves dienas, nevis dzīvi?
• Gudrība dod augļus, bet zināšanas ir neauglīgas.
• Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kas māk darīt nevajadzīgus darbus.

ADAM (Ādams):

Anatole - Austrumi

Dysis - Dienvidi

Arktus - Ziemeļi

Mesembia - Rietumi

Varētu vēl rakstīt un rakstīt. Par vides iespaidu uz cilvēku (tuksnesis, līdzenums, kalni, ūdens), par krāsu iedarbību, pat par horoskopiem, bet pagaidām pietiks. Kā saka - laba daudz nevajag. :)

Un starp citu, ja nu kādam mājās ir atrodama Guntara Zaķa un Jura Zaķa grāmata "Cilvēka dzīve latviski", tad es ļoti priecātos, ja jūs man to iedotu palasīt. Līdz šim gan vienīgā vieta, kur es šo grāmatu esmu redzējusi, ir pasniedzēja rokas. Tālajos studiju gados. :)

Kalniem pāri

Kalniem pāri citi kalni būs
Ar vienu soli pāri tiem
Ar vienu soli....

Kalniem pāri vienmēr būs citi kalni. Lielāki vai mazāki, bet būs. Un tur jau ir tas dzīves sāls, manuprāt - tikt tiem pāri. Vienalga ar vienu soli, ar vieglu soli, vai ar diviem soļiem, vai vairāk. Galvenais, iet uz priekšu un tikt tiem pāri un nepadoties, un nepalikt pakājē :)

Priecīgas Lieldienas!

                                                         PRIECĪGAS LIELDIENAS!

Krāsainas Lietas

Esmu tā cītīgāk pastrādājusi virtuālajā vidē un man ir divi jaunumi. Esmu izveidojusi lapu portālā draugiem.lv, kur publicēju savus šobrīd pārdošanā esošos darbus. Lapu iespējams apmeklēt arī tiem, kuri nelieto portālu draugiem.lv: www.draugiem.lv/krasainaslietas
Kā arī esmu pabeigusi darbu pie vēl viena sava bloga, kurā gan būs tikai tā informācija, kas attiecas tieši uz maniem darbiem: www.krasainaslietas.blogspot.com

Un lai piešķirtu krāsas šim savam ierakstam, pievienoju šeit krāsainas fotogrāfijas, kuras skatoties tā vien rodas vēlēšanās sakravāt čemodāniņu uuuuunnnnnn..... :)

 Grieķija

 Itālija

 Meksika

 Sanfrancisko

 Spānija

 Meksika

 Ķīna

 Prāga

 Nīderlande

 Londona

Un atkal - Meksika

Puķes un puķītes

Lēni, bet nepārprotami maziem solīšiem tuvojas pavasaris un vasara. Un šie nu ir tie gadalaiki, kad sievietes var pucēties un rotāties pēc sirds patikas. Un tēma - ZIEDI - manuprāt ir aktuāla jebkurai sievietei. Piedāvāju jūs ielūkoties brīnišķīgā pašdarināto ziedu valstībā: www.elimood.blogspot.com

Šķēršļi

Pirms pāris dienām sapratu kādu lietu, ko biju dzirdējusi jau sen. Taču, kā jau tas ir zināms, dzirdēt vēl nenozīmē saprast. Un savukārt saprast vēl nenozīmē SAPRAST. Var dzirdēt un nesaprast. Var dzirdēt un saprast. Un var vienkārši vienā brīdī SAPRAST. TAS ir tad, kad izjūti situāciju līdz sirds dziļumiem un tad vienkārši SAPROTI.
Lūk, un mans pēdējo dienu "sapratums" ir - Uz šķēršļiem var raudzīties divējādi. Var to uztvert kā neveiksmi (ar visām no tā izrietošajām skumjajām sekām). Un var to uztvert kā ceļazīmi.
Es izvēlos meklēt un atrast ceļazīmes. :)

Mul Mantra

Es veldzējos šajās skaņās kā okeānā.
Mul Mantra - Snatam Kour

Nenopietni par nopietno

Sākam nedēļu ar brīvības sajūtu sirdī, domās un rīcībā!
Neuztveriet dzīvi pārāk nopietni, nav jau tā, ka tiksiet no tās ārā dzīvi! :))

Dzīve kā kalns

Iepatikās kādas 70-gadīgas kundzītes teiktais - Dzīve ir kā kalns, un Tev ir tikai divas iespējas: vai nu virzīties augšup, vai slīdēt lejā!

Pī dzīve

Mana vērtīgākā atziņa pēc filmas "Pī dzīve" noskatīšanās: Lai (iz)dzīvotu, ir jāpieņem un jāiemācās sadzīvot ar to daļu sevī, kurai Tu baidies ieskatīties acīs. Kurš no mums to spēj?
Vizuāli ļoti, ļoti skaista filma! Un arī saturiski interesanta, īpaši filmas beigu daļa, kurā sagatavots pārsteigums :)

Āāāā genskalns

Vispār man patīk Āgenskalns. Pat ļoti. Sašķiebušās koka mājeles, neasfaltēti celiņi, kūpoši skursteņi, klaiņojoši suņi, tipāži, kas visi izskatās vienādi un vienmēr dodas uz vienu un to pašu vietu, bērneļi noskrandušās drēbēs, kas ceļa malā tirgo nenosakāmas izcelsmes lietas un ir patiesi laimīgi, kad kāds no viņiem kaut ko nopērk un tā tālāk un tā tālāk... Bet ir viens liels BET. Ir viena lieta, kas man Āgenskalnā gan patīk, gan nepatīk. Runa ir par konditorejas veikaliņu "Ciemakukulis". Tur ir nopērkamas sasodīti labas un gardas bulciņas. It kā jau tas nav nekas slikts, taču cilvēkam, kas vēlas ēst veselīgi, tas ir MILZĪGS pārbaudījums. Jo kaut kā taču tam veikalam garām ir jātiek. Un tas ko viņi pieprot ļoti labi ir - ievilināt pavisam nevainīgus garāmgājējus savā veikaliņā ar pavisam nevainīgu svaigu maizīšu aromātu, kas izplatās visā tuvākajā apkārtnē. Es neapskaužu māmiņas un tētus ar maziem bērneļiem, kam jāiet tur garām katru dienu. Lai gan ko nu par bērniem, ja jau pat es - pieaudzis cilvēks, nespēju vienaldzīgi paiet tam garām.
Kāpēc es visu šo rakstu? Jo tikko apēdu divas milzīgas bulkas, paskatījos uz šī gada plānu - ēst veselīgi, tad ieskatījos kalendārā - janvāra beigas, un mēģinu atrast kaut kādu izskaidrojumu tam, kāpēc tas ir tik grūti! Un vismaz vienu izskaidrojumu atradu - es tieku kārdināta!
Un tā tas ir vienmēr...kolīdz nolemju kaut ko darīt vai nedarīt, tā kārdinājums vienmēr klauvē pie durvīm. Kaut kā tā tas notiek. Vismaz man. Nezinu kā pārējiem?!

Ane Brun

Nu ko, mīļie, ar atgriešanos! :)
Mani atkal ir piemeklējusi blogošanas iedvesma. Nezinu, ar ko tas saistīts, varbūt ar tuvojošos pavasari, varbūt ar dažādiem pārmaiņu vējiem, bet varbūt vienkārši ar vēlmi padalīties ar kaut ko :)
Lai vai kā, ceru, ka mani vēl atceraties! Do You Remember? ;)