otrdiena, 2012. gada 26. jūnijs

Vecums?



Man te tāda maza vieliņa pārdomām. Nesen kādā sarunā mans mazais krustdēliņš (pirmklasnieciņš) pajautāja mammas māsai, cik viņai gadu. Par ko tad nu arī tika sirsnīgi nokaunināts, ka neesot pieklājīgi prasīt sievietei, cik viņai ir gadu. Un tad es tā domāju, kāpēc vispār cilvēkos ir iesakņojusies šī frāze? Kāpēc sievietei (un arī vīrietim) būtu jākaunas par savu vecumu? Vai tad tas ir kas SLIKTS? Vai tas, ka mēs paliekam vecāki, ir kaut kas kaunpilns, kas būtu jāslēpj? Tas taču ir dzīves dabiskais ritms, kurā dzīvojam un kurai visi esam pakļauti. Ar ko gan jaunība ir labāka par vecumdienām? Krunciņu un tauciņu mazāk? Labi, iespējams. Bet tas arī - kā uz to paskatās. Bet, kas pats galvenais - gudrība taču nāk ar gadiem! Un kas gan var būt skaistāks par viedu cilvēku 70 gadu vecumā?! Vai par dzīvespriecīgu sievieti 80 gados?! Kad man būs, teiksim, 63 gadi, tad pajautājiet, cik man gadu. Es ļoti ceru, ka es mulstama neteikšu, ka 36! :)

pirmdiena, 2012. gada 25. jūnijs

Tirdziņš Aizkrauklē

Pašā Līgo dienā, apvienojot patīkamo ar lietderīgo (kas ir arī patīkamais), piedalījos Līgo dienas tirdziņā, kas norisinājās Aizkrauklē. Jāatzīst gan, ka pircēju aktivitāte nebija diez ko liela, taču vislabākais bija tas, ka iepazinos ar divām burvīgām meitenēm, kuras arī nodarbojas ar radošām aktivitātēm. Viena no kurām šuj brīnišķīgus svārkus (un ne tikai) mazām meitenītēm - www.tavaodzina.blogspot.com un otra meitene, savukārt, taisa brīnišķīgas pērļotas rotaslietas - www.draugiem.lv/ganti/
Tagad kaldinu plānus par nākamajiem tirdziņiem! :)

otrdiena, 2012. gada 12. jūnijs

Intellego

Šī būs tāda kā reklāma, kuru bija doma nopublicēt jau sen, bet notiek tas tagad. Pirms vairākiem mēnešiem portālā draugiem.lv vinnēju 3 psihologa apmeklējumus! Tie, kas mani pazīst, zin, ka esmu kāra uz pašanalīzi un dažnedažādiem psihologu, terapiju utml. apmeklējumiem. Tas man vienmēr šķiet kā interesants un aizraujošs ceļojums sevī. Es zinu, ka ir ne mazums cilvēku, kas uzskata, ka pie psihologa utml. jāiet vai nu tikai tad, kad ir pavisam slikti vai arī nav jāiet nemaz. Es pie tiem nepiederu (vismaz šobrīd). Man šķiet, ka ir jācenšas dzīvot pēc iespējas kvalitatīvāk un ir dažādi veidi, kā to izdarīt. Un viens no tiem - psihologi / dažādie terapeiti (psiho-, mākslas - , mūzikas - u.c.). Lūk, bet tas, ko es vēlos pareklamēt savā blogā, ir konsultāciju firma INTELLLEGO. Mājaslapā arī dažādi interesanti rakstiņi sadaļā BLOGS. Enjoy! :)

otrdiena, 2012. gada 5. jūnijs

Nesamierināties ar NĒ

Mana šīs dienas iedvesma:
JA RUNA IR PAR KAUT KO TĀDU, KAS TEV PATĪK, NESAMIERINIES AR "NĒ". /Regīna Beta/

Kā arī mans šīs dienas atklājums - lieliska dizaina un interesanta satura mājas lapa- Pilsētas Ferma.


svētdiena, 2012. gada 3. jūnijs

Trauciņš

Atvainojos par ieilgušo pieklusumu no manas puses. Netaisnošos, jo īsta attaisnojuma nav. Bet vienkārši turpināšu :)
Vienu dienu tiku pie paprāvas buntītes ar sēru vītola zariem. Pāris dienas paturēju tos vāzē, sapratu, ka liela ķēpa, ārā mest arī negribējās un tā nu nolēmu, ka tos var izmantot lietderīgi. Un tapa dekoratīvs trauciņš, kurā var ielikt šo un to (man tas kalpo konfektēm :) ) Biju smuki safotografējusi procesa gaitu, lai to varētu parādīt uzskatāmi, ja nu rodas vēlme pašam pamēģināt, bet dīvainā kārtā fotogrāfijas kaut kur pazuda, vēl joprojām neesmu sapratusi, kur. Tā nu nofotografēju vēlreiz galarezultātu un atrādu tikai to. Bet katrā ziņā šo trauciņu uztaisīt ir ļoti vienkārši. Vajadzīgi ir tikai sēru vītola zari, stieplītes un standziņas.
Lūk, rezultāts (sažūstot mazliet sarāvies, bet, manuprāt, tas nemaz netraucē):