Never Let Me Go

Lai gan es cenšos izvairīties skatīties skumjas filmas, tomēr šī viena mani tā uzrunāja, ka noskatījos pat divas reizes, un iespējams sekos vēl kāda.. Runa ir par filmu "Never Let Me Go", kas uzņemta pēc Kadzuo Išiguro tāda paša nosaukuma romāna. Skumjš un smeldzīgs stāsts, bet ne tikai. Kas man patika visvairāk - te var izdomāties krustu šķērsu. Par visu, kas svarīgs būtībā jau ikvienam. Par robežām, kurās dzīvojam un pat neiedomājamies tās šķērsot. Par ilūzijām un maldiem. Par to, kas nosaka to, kādu dzīvi mēs katrs dzīvojam? (Jā tiešām - KAS???) Par to, vai arī mēs ikkatrs ļaujamies tikt vadīti? Un, protams, par Mīlestību. Kā vienīgo iespēju izdzīvot. Bet varbūt arī tā ir tikai ilūzija?! Skaista un smeldzīga filma. Un galvenās lomas atveidotāja - Carey Mulligan perfekta!

Pasteļi

Šoreiz gribēju padalīties ar savas audzēknes darbiņiem. Tā nu ir sagadījies, ka manā redzeslokā nonākuši vairāki ļoti talantīgi jaunieši. Visiem mums kaut kur tiek atņemts, kaut kur pielikts. Un tāpat arī viņiem. Kaut kas ir atņemts, un viennozīmīgi kaut kas ir pielikts. Šoreiz padalīšos ar Marinas darbiņiem. Izbaudiet krāsu gammu, formas un līnijas. Dievinu! :) Vairāk šie un citi darbi arī www.sauleezera.lv

No kā atteikties?

22.februārī (ja nemaldos) sākas gavēnis. Par ko tad arī vēlējos padalīties savās pārdomās. Patiesībā pat ne tik daudz padalīties, cik drīzāk mēģināt uzrunāt Tevi. Un sevi. Ja tā pavisam godīgi, tad atzīšos, ka vienmēr esmu apbrīnojusi un ar lielu pietāti izturējusies pret cilvēkiem, kas no kaut kā atsakās. Apzināti. Diemžēl man tas mēdz beigties ar padošanos, ar ko es, protams, nelepojos (jāpadomā, varbūt šis teikums būs jāizdzēš :)). Un tāpēc izsaku vislielāko cieņu visiem tiem, kas spēj noturēties līdz galam. Runājot par gavēni un gavēņa laiku esmu sapratusi vienu lielisku lietu, ka ikvienam cilvēkam, arī tam, kurš sevi neuzskata par kristieti, šī ir brīnišķīga iespēja atteikties no tā, kas kaut kādā veidā viņam traucē. Nav jau obligāti jāatsakās no gaļas vai no kādiem ēdieniem. Daudz svarīgāk man šķiet ir atbrīvoties (nu vismaz mēģināt atbrīvoties) no kādas īpašības, kas pašam traucē. Šis ir lielisks laiks, lai sevi sakārtotu un lai vismaz mēģinātu no kaut kā atteikties. Mēģināšu "pasviest idejas", ja nu kāds nevar izdomāt, no kā atteikties - slinkums, graujošas domas, vēlme atriebties, skopums, sevis kritizēšana, citu kritizēšana, aprunāšana, nenovīdība, skaudība utt.utjp.. Tā jau varētu rakstīt un rakstīt un skaidrs, ka mūsos visos ir no visa kā pa bišķiņam. Kas vairāk, kas mazāk. Bet....ir visas iespējas to mainīt, nu vismaz mēģināt. Ceru, ka neizklausījos pēc moralizējošas vecmāmiņas. Šis bija mēģinājums kādu iedvesmot labiem darbiem :)

Bloga iedzīvināšana

Pirmo ziņu šajā lapā vēlos ievietot ar tādu nelielu muzikālu piesitienu. Tas, lai iedzīvinātu šo blogu ;)
Vakar man bija lieliska iespēja nokļūt "Instrumentu" koncertā. Tiesa gan, koncerts bija ar mazuma piegaršu, pie kam diezgan izteiktu. Tas notika žurnāla IR domubiedriem rīkotā pasākuma ietvaros, tādēļ arī tā (jāpiebilst, ka nokļuvu tur nejauši). Vēlējos padalīties ar vienu no savām favorītdziesmām no grupas albuma TRU - The Time Is Now, bet diemžēl tai nav videoklips un iekš youtube atrodamie gluži arī nebij man pa prātam, tādēļ nopublicēšu citu viņu dziesmu, kas, protams, nebūt nav sliktāka.
Un liels paldies Maijai par šo lielisko iespēju! ;))