Man te tāda maza vieliņa pārdomām. Nesen kādā sarunā mans mazais krustdēliņš (pirmklasnieciņš) pajautāja mammas māsai, cik viņai gadu. Par ko tad nu arī tika sirsnīgi nokaunināts, ka neesot pieklājīgi prasīt sievietei, cik viņai ir gadu. Un tad es tā domāju, kāpēc vispār cilvēkos ir iesakņojusies šī frāze? Kāpēc sievietei (un arī vīrietim) būtu jākaunas par savu vecumu? Vai tad tas ir kas SLIKTS? Vai tas, ka mēs paliekam vecāki, ir kaut kas kaunpilns, kas būtu jāslēpj? Tas taču ir dzīves dabiskais ritms, kurā dzīvojam un kurai visi esam pakļauti. Ar ko gan jaunība ir labāka par vecumdienām? Krunciņu un tauciņu mazāk? Labi, iespējams. Bet tas arī - kā uz to paskatās. Bet, kas pats galvenais - gudrība taču nāk ar gadiem! Un kas gan var būt skaistāks par viedu cilvēku 70 gadu vecumā?! Vai par dzīvespriecīgu sievieti 80 gados?! Kad man būs, teiksim, 63 gadi, tad pajautājiet, cik man gadu. Es ļoti ceru, ka es mulstama neteikšu, ka 36! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru